Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Tāhia

Kāinga Ngā Whanaketanga Rumaki Māori Te Marautanga o Aotearoa

Te Marautanga o Aotearoa

Te Ahunga Whakamua – Te whakakore i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori

 

HE KŌRERO MĀ NGĀ KURA ME NGĀ KAIAKO

 

E ngā mana, e ngā reo, e ngā mātāwaka o te motu, tēnei te mihi atu ki a koutou katoa.

Ka mahi tahi Te Tāhuhu o te Mātauranga ki te rāngai, ki ngā mātua, ki ngā whānau ki te whakakore i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Tō mātou hiahia kia arotahi ki te whakahohoro i te ahunga whakamua o te tamariki i āna akoranga, tutukinga hoki, puta noa i te marautanga whānui, engari ka maumahara tonu he mea taketake tonu te reo matatini me te pāngarau. Me mātua ako te tamariki ki te kōrero, ki te pānui, ki te tuhituhi me ngā pūkenga pāngarau hei urutomo ki tētahi marautanga whānui, whai kiko hoki.

Mō te roanga ake o ngā kōrero tīkina ake te pānui i raro iho nei. 

He tautoko tonu tā Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i te whakatinanatanga o te marautanga, inā hoki, ka āwhinatia ngā pouako ki te poipoi i ngā pūkenga me ngā mātauranga o ngā ākonga ki te kōrero, te pānui, te tuhituhi, me te pāngarau, e taea ai e rātou ngā wāhanga ako katoa o te marautanga.

Te Whakatinanatanga o Te Marautanga o Aotearoa

I ngā tau e rua ka taha, kua aro nui ngā kura me ngā akomanga rumaki ki te whakatinana i Te Marautanga o Aotearoa. Nō te tau 2010 i tutuki ai. Atu i te Huitanguru 2011, ka āta whakatinanatia e rātou ā rātou marautanga ā-iwi, i te taha anō o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.

He tautoko tonu tā Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i te whakatinanatanga o te marautanga, inā hoki, ka āwhinatia ngā pouako ki te poipoi i ngā pūkenga me ngā mātauranga o ngā ākonga ki te kōrero, te pānui, te tuhituhi, me te pāngarau, e taea ai e rātou ngā wāhanga ako katoa o te marautanga.

Mā Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, ka takoto he whāinga ako mārama tonu mā ngā pouako, tae atu ki ngā pārongo mārama tonu mō te kauneke haere a ngā ākonga. Ko ēnei pārongo hei ārahi i te pouako ki te whiriwhiri me aha ia hei tautoko i te ako a ngā ākonga.

E haere tonu ai te tautoko a Te Tāhuhu i ngā pouako ki te hāpai i Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, kua tuhia ētahi kōrero hei arataki i te pouako. I ēnei aratohu, ka tohua ngā pae ako e whakaahua ana i te kauneke o te ākonga me ngā mea e tutuki ana i a ia, e whakamārama ana anō hoki i te hononga o ngā pae ki ngā taumata o te marautanga.

Te tautoko a Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i Te Marautanga o Aotearoa

Ko te kōrero, te pānui, te tuhituhi me te pāngarau – koia nei te tūāpapa ako o Te Marautanga o Aotearoa. Mā ēnei hanga e whā e ea ai ngā whāinga whānui o te marautanga.

Ko te kōrero, te pānui, te tuhituhi, me te pāngarau kei te pū o ngā momo ako katoa o te marautanga. Mā te pouako te ākonga e āwhina ki te ako:

  • i ngā kupu whāiti o tēnā, o tēnā wāhanga ako
  • ki te pānui, ki te kimi māramatanga i ngā tuhituhi o ia wāhanga ako
  • ki te whakaputa i ōna whakaaro, i ōna mātauranga i runga anō i te tika
  • ki te whakarongo, ki te pānui arohaehae i ngā kōrero.

Ko te mātau ki te pāngarau, ko te āhei ki te āta whakamahi i te pāngarau i runga i te māia, ahakoa i te kāinga, i te mahi, i te hapori rānei.

Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i roto i ngā wāhanga ako o Te Marautanga o Aotearoa

Me whakaako atu ngā pūkenga kōrero, pānui, tuhituhi, me te pāngarau ki ngā ākonga i roto anō i ngā horopaki e whai tikanga ana, e whaihua ana ki a rātou. Kei ngā wāhanga ako ēnei horopaki hei tiki atu mā te pouako, e pai ai tāna whakaako i ēnei āhuatanga matua e whā.

Ahakoa kei hea ake o Te Marautanga o Aotearoa ngā ākonga e haere ana, kua pai te nanao atu a te pouako i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, kia āta tautohua ai te kōrero, te pānui, te tuhituhi, me te pāngarau i roto i ngā mahi ako katoa.

Ngā Whanaketanga Rumaki Māori me te whakatinanatanga o Te Marautanga o Aotearoa

He wāhi nui kei te pouako hei poipoi i te ākonga kia ekea ai e ia Ngā Whanaketanga Rumaki Māori mō te kōrero, te pānui, te tuhituhi, me te pāngarau. Ina koa, mā te pouako:

  • e takoto ai he taiao hei tautoko i te ako
  • e akiaki te ākonga kia huritao ōna whakaaro me ana mahi
  • e kitea māriretia ai te hāngai o ngā akoranga hou (e mōhio ai te ākonga he aha tāna e ako ana, he aha ngā mea kia tutuki i a ia, he aha i noho ai koirā te mea hei ako māna, ā, me pēhea tana whakamahi i ngā mea hou ka ākona)
  • e poipoi te ako ngātahi, e matapaki ai, e wero ai, e tautoko ai, e whakahoki kōrero mai ai ngā ākonga katoa me ō rātou hapori 
  • e tuitui atu ngā mea hou ki ngā mea kua ākona kētia, kua whāwhātia kētia e te ākonga
  • e hora te maha o ngā huarahi ako e tika ana, e whakaharatau ai, e pakari ake ai ngā ākonga, ā, e whakawhitia ai ngā mea hou e ākona ana 
  • e āta uiui te hononga whakaako-ako, me te whakamahi i ngā taunakitanga o te kaha uru mai o te ākonga ki ngā mahi, me āna tutukitanga, hei ārahi i ana whakatau mō ngā mea o roto i te marautanga kia kōwhiria, me pēhea anō te whakaako i aua mea.

Ko te ākonga ka uru pai, ka mārama pai, ka ngākaunui anō ki tāna e ako ana, ka whakapono ko ia tonu e whakataki ana i ngā mea e ako ana ia. Ā, i tērā tonu, ka kaha ake pea tāna mahi, ka nui ake ngā mea e tutuki i a ia. E tika ana kia uaratia ngā pūkenga me ngā mātauranga kōrero, pānui, tuhituhi, me te pāngarau; mā ēnei hanga e pai ai te ako i te huhua noa o ngā horopaki e hāngai ana. 

Kia takoto i ngā kura ā rātou ake marautanga ā-kura me te whai i te Te Marautanga o Aotearoa, me whiriwhiri anō e rātou me pēhea e tautohua ai e ia pouako ngā huarahi ako me ngā pīkaunga ako mō te kōrero, te pānui, te tuhituhi me te pāngarau i ia wāhanga ako, ā, i te whānuitanga atu o ngā kaupapa kawea ai i te kura.


Footer: