Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Tāhia

Kāinga Pakiwaitara Marau He wero, he kupu āwhina

He wero, he kupu āwhina - Te Kura o Herewini

 

Tō mātou kura

He kura auraki tō mātau kura o Herewini (Selwyn Primary), kei Rotorua, kei te pūtake o te maunga tapu o Ngongotaha. He whānau rumaki tō mātou, e toru ngā akomanga, ko ngā pīpī, ngā tēina me ngā tuākana. 

Koinei te wāhanga tuarua o tā mātou tuhinga. Ka whakamārama i ngā wero i pā mai ki a mātou i a mātou e whai ana i te kaupapa nei ka tahi. Ka rua, ka whakatakoto i ētahi kupu āwhina.

 

He wero, he kupu āwhina - Te Kura o Herewini

 

He wero

Nā reira, kei te haere tonu ā mātou mahi, arā, ko te hanga i 'te āhua o ā mātou ākonga’ me te ‘marau ā-kura’. Kei te puta tonu mai ngā wero hei whakapōrearea, hei whakapakari anō i a mātou. Ko tētahi o ngā mahi uaua nei, ko te whakarāpopoto i ngā whakaaro a te whānau. Me kī, i roto i te mahi wherawhera kōrero me pēhea e pupuri i te mauri o ngā whakaaro o te whānau? Ko te whakautu?  Mahia te mahi, kātahi ka hoki anō ki te whānau, mā rātou e whakaae, e whakahē rānei.

Koinei ētahi atu wero;

  • Ko te noho a ngā kaiako rumaki Māori ki raro i te whakaaro kotahi.
  • He pai te hui ā-whānau ki te kohi whakaaro, engari, he roa te mahi wetewete, whakaraupapa me te whakarāpopoto i ngā whakaaro.

 

He kupu āwhina 

Mēnā koutou e waihanga ana i te āhua o tō ākonga, i tō marau ā-kura rānei, anei ā mātou kupu āwhina.

  • Me tūturu te hui tahi me te whānau. Kaua e hui poka noa, e hui rānei mō te hui noa iho te take.
  • Whiriwhirihia he huarahi atu anō hei whakaemi whakaaro mai i te whānau, kaua e waiho mā te hui ā-kanohi anake. Kia whai wā hoki te hunga kāre i tae mai ki te tuku whakaaro.
  • Ākina te whānau kia whakamārama i ō rātou whakaaro, kia tika te mau i te ngako. Hei tauira, ko te whanaungatanga tētahi whakaaro e mōhiotia nei e te ao whānui. I te hiahia mātou kia mōhio he aha te tikanga o tēnei kupu ki a rātou, ā, kia kite hoki mēnā rā kei te hāngai, kāre i te hāngai rānei ā mātou mahi ki tā rātou e pīrangi nei.
  • Me tautoko te kaupapa e te Tumuaki o te kura ka tika! Me tautoko ā-ringa, ā-wairua, ā-hinengaro hoki. Ko ētahi o ngā mahi tautoko a tō mātou tumuaki ko te whakawātea kaiako, ko te whakawātea pūtea, whakawātea rauemi, ko te tae ā-tinana ki ngā hui whānau me ngā hui kaiako hoki. Mei kore ake tōna tautoko tē anga whakamua te kaupapa nei. 
  • Me tautoko ngā kaiako o te whānau rumaki, te whānau reo rua rānei i te kaupapa. Mei kore ake tō rātou tautoko ka uaua te haere.
  • Ko ētahi o ngā kōrero i ara ake i ngā hui ā-whānau, kei te mahia kētia ki rō akomanga. Ētahi tāima, ehara i te mea me whakarite mahi hou kia hāngai ki tā te whānau e whakaaro ai. Engari me āta whakarongo, tēra pea ka puta tētahi āhuatanga rerekē hei whakapakari i ngā mahi e mahia ana.
  • Āe, e roa ana tēnei mahi, ara, ko te hui tahi me te whānau.  He uaua i ētahi wā, he māmā i ētahi wā. Ahakoa te uaua, me pakari tonu. He nui noa atu ngā hua ka puta mai ā tōna wā. Ko ngā kōrero a te whānau he rangatira. Mēna ka āta poipoi, ka āta akiaki koe i te whānau, ka whai oranga ā tātou tamariki.

Hoi anō, he maha tonu ngā mahi kei mua i te aroaro. Ko te wherawhera, ko te tuhi me te whakatau i te āhua o ā mātou ākonga tēnā. Ko te wetewete, te wāwahi me te whakatau anō i ngā mātāpono, ngā uara me ngā waiaro tēnā. Kei te kitea atu te marau ā-kura, engari ko te wherawhera i tōna whānui me tōna hohonu te mahi i tēnei wā.

Kāti me tuku mihi ki te whānau o ngā tamariki o te whānau rumaki o Herewini me ō rātou tini hapū, karanga maunga hoki mō ā rātou mahi i tēnei wā. E tika ana te kōrero, mā tini, mā mano ka rapa te whai.

 


Footer: