Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Tāhia

Kāinga Te Marautanga o Aotearoa Te Anga Ngā Tikanga hei Whai mā ngā Poari

Ngā Tikanga hei Whai mā ngā Poari

 

Me whai te poari o te kura (me te āwhina mai anō a te tumuaki me ngā kaiako) kia whakawhanakehia, kia whakatinanatia hoki tētahi marautanga mā ngā ākonga i roto i ngā tau 1–13, ā:

  • me hāngai anō ki ngā kōrero a te hapori, a te whānau, a te hapū, a te iwi mō ngā āhuatanga o te ākonga ina puta ia i te kura
  • me ū ki ngā mātāpono kua whakaatuhia ki te whārangi 10
  • me āwhina ngā ākonga ki te tautoko, ki te whakatauira, ki te torotoro i ngā uara me ngā waiaro kua tautuhia e te hapori, e te whānau, e te hapū, e te iwi hoki
  • me tautoko ngā ākonga kia eke ai rātou ki ngā taumata o te reoruatanga.

Me whai te poari o te kura (me te āwhina mai anō a te tumuaki me ngā kaiako) kia whakaratongia ngā hōtaka ako whai hua tonu ki ngā ākonga katoa i ngā tau 1–10:

  • i Te Reo Māori, kua tohua i te whārangi 24 haere ake
  • i te Pāngarau, kua tohua i te whārangi 40 haere ake
  • i te Hauora, kua tohua i te whārangi 60 haere ake
  • i te Tikanga ā-Iwi, kua tohua i te whārangi 74 haere ake
  • i Ngā Toi, kua tohua i te whārangi 86 haere ake
  • i te Pūtaiao, kua tohua i te whārangi 96 haere ake
  • i te Hangarau, kua tohua i te whārangi 110 haere ake.

Hei whai i te kōrero kua tuhia ki te whārangi 120, me kōrero tahi te kura ki te whānau me te hapori, mō ngā āhuatanga o te hōtaka ako e whai wāhi ai ngā ākonga ki te ako i te reo Pākehā. Hei tautoko i ngā kura i roto i tēnei kaupapa, ka haere tonu ngā mahi mō tēnei wāhanga ako i te tau 2009.

Ko tā te wāhanga ako o Ngā Reo he whakatakoto anga mō te ako me te whakaako i ngā reo, atu i te reo Māori me te reo Pākehā. Ko ngā kura ka whakaakona ngā reo atu i te reo Māori me te reo Pākehā, ka aro atu ki ngā tohutohu marautanga kei tēnei wāhanga ako.

Ina hanga, ina arotake te kura i te marautanga, me tīpako ngā whāinga paetae mai i tēnā, i tēnā o ngā wāhanga ako hei tautoko i ngā hiahia ako o ā rātou ākonga.

Me whai te poari o te kura (me te āwhina mai anō a te tumuaki me ngā kaiako):

  • ki te kohi pārongo e tika ai, e pai ai, e whai hua ai te arotake i te ako a te ākonga
  • ki te tohu i ngā ākonga me ngā kāhui ākonga kāore e eke ana ki ngā taumata e tika ana, ka kore pea rānei e puta ki ngā taumata, ngā ākonga hoki he taumaha ki a rātou ngā mahi ako, ā, ki te tautuhi i ngā āhuatanga o te marau hei āta titiro mā te kura
  • ki te mahi tahi me te hapori ā-kura, te whānau, te hapū, te iwi ki te whakaatu i te mahere me ngā whāinga o te kura hei hiki i te ako a ngā ākonga.

Me whai te poari o te kura (me te āwhina mai anō a te tumuaki me ngā kaiako) ki te āta whakatinana i te marautanga kia hāngai ai ki ngā take nui kua whakaatuhia i roto i ngā Whāinga Mātauranga o te Motu (NEGs) me ngā Aratohu Whakahaere Mahi mā te Motu (NAGs).


Footer: