Rūaumoko: Taumata 1–2

RŪAUMOKO

Ko te haka taparahi nei, a Rūaumoko, hei arotahinga mō ngā mahi ako e whakaahuatia ana i konei. He hononga ō ngā mahi nei ki te Reo Māori, ngā Tikanga ā-Iwi, te Hangarau me Ngā Toi, ā, e hāpai ana i ngā mahi whakaako, ako i ngā taumata 1-2 o Te Marautanga o Aotearoa.

He mea hoahoa ngā ngohe hei whakapakari i te reo ā-waha – ōkawa mai, ōpaki mai.

Akoranga 1 

Te Whakarongo

Te Whāinga Matua

He whakataki, he whakarongo, he matapaki tahi i te haka taparahi nei, i Rūaumoko, me ngā ākonga.

Ngā Koronga Ako

E ako ana ngā ākonga:

• Ki te taki i te haka, me te whakahua tika anō i ngā kupu.
• Ki te whakapuaki i ōna kare ā-roto mō te haka nei, mō Rūaumoko.
• Ki te whakaatu i tāna e mōhio ana e pā ana ki te haka ki ētahi atu.
• Ki te whakarongo ki Rūaumoko me te whakaputa i ōna whakaaro e pā ana ki te haka nei. 

Ka Hiahiatia

• Ko Wai – Rūaumoko – te mōteatea tāoreore me te kōnae oro
• He pūrere tuku raraunga, he papamā pāhekoheko rānei
• He paretua, he urunga rānei (ina pīrangitia) 

Ngā Mahi

He whakaaro noa – he pai tonu pea kia tū tēnei hei mahi tuatahi i te ata. He maha hoki ngā noho tahi e tutuki katoa ai ngā mahi. Māu e wāwāhi ngā mahi, ki tāu, tā ō ākonga rānei i pai ai.

• Whakamahia te kōnae oro o Rūaumoko. Tonoa ō ākonga kia kati i ō rātou kanohi. Tukuna te kōnae oro o te haka kia rere.
• Hei te mutunga o te haka, tukuna ēnei pātai ki ngā ākonga:

–   He aha ngā kare ā-roto i pupū ake i a koe e whakarongo ana ki te haka nei?

–   He āhuatanga anō i pā ki a koe i a koe e whakarongo atu ana?

Ētahi whakautu tērā pea ka ara ake:

–   I kaha ake te panapana o taku manawa.

–   I hiahia au ki te tū.

–   I te hiahia tū atu au ki te haka.

• Matapakia te haka taparahi nei. Kimihia ngā mea e mōhio kē ana rātou e pā ana ki te haka nei.

–   Kua mōhio kē ētahi ki te haka nei?

–   Kua rongo kē ētahi i te haka nei i mua atu i tēnei?

–   I hea rātou e rongo ana i te haka nei e hakaina mai ana?

–   Kei te mōhio koutou nō hea te haka nei, nā tētahi iwi?

• Ānei ētahi whakamārama poto e taea ana:

He haka taparahi rongonui a Rūaumoko nō Te Tai Rāwhiti. E ai ki ngā rongo, nā Mohi Tūrei, o Ngāti Hokopu, o Te Aitanga-a-Mate, i tito. Engari arā anō ētahi kōrero e kī ana i hakaina tuatahitia mai te haka nei i te āhua 400 tau ki muri e Ngā Kuri Paaka - ētahi tēina, tuākana tokotoru, ko Kuku, ko Korohau, ko Rongotangatake ō rātou ingoa, i te Pā o Haunui, i te whārua o Makarika. 

Te Whakarongo me te Mātaki

• Whakatangihia anō a Rūaumoko. Whakaaturia anō hoki ngā whakaahua kua tāia hei tautoko i ngā kupu o te haka.
• Pātai atu ki ngā ākonga:

–   He aha ētahi o ngā whakaaro matua kei te haka nei?

Ētahi whakautu e taea ana:   

–   Rūaumoko

–   Atua

–   Tāngata

–   Ngāti Porou 

• Pātai atu anō hoki:

–   He aha ētahi o ngā kupu i rongo rā koutou i te haka?

Tērā pea ka whakarongo putuputu ngā ākonga ki te haka, ka tuhi haere i ngā kupu ina rangona.

Anei ētahi rārangi kupu e rite ana.

Rūaumoko 

Uenuku 
tipua

upoko
patua

Hikurangi
atua

tangata

Paretaitoko 
whare

haunga 

kurī

hope

rangi 

kawau

pou
kōmako

hau tapu

kai
Matariki

He Mahi Whakaū Kupu

He Hītoki i ngā Wāhanga Kupu

• Ko ngā rārangi o ngā kupu kua whakaemia hei aronga mō tēnei ngohe.
• Whakamārama atu ki ngā ākonga me hītoki rātou hei tohu i ia wāhanga o tētahi kupu.  
• Me whakamārama/whakamahara atu anō he aha tēnei mea, te wāhanga kupu, ka whakatauira atu ai i te mahi hei mahi mā rātou.  
• Mehemea he autaia ō ākonga ki te tākaro nei, māu e whakahua te kupu, ka whakatauira i ngā hītoki, ā, mō muri kē rātou tukurua ai i tāu i mahi ai.

He Paki i ngā Wāhanga Kupu

He rite tēnei ki tō runga ake nei, engari he paki kē te mahi hei tohu i ia wāhanga kupu.

He Oma ki ngā Wāhanga Kupu

• Kawea tēnei mahi ki waho.
• Whakatūria he ‘1’ ki tētahi wāhi, he ‘2’ ki tētahi atu wāhi, ā, ko te ‘3’ ki tētahi anō wāhi.
• Hāparangitia atu tētahi kupu. Ko tā ngā ākonga, he oma ki te wāhi e tohu ana i te maha o ngā wāhanga kupu e tika ana (arā, te maha o ngā wāhanga kupu kei taua kupu e whakahuatia rā e koe).
• Āta whakahuatia ngā kupu, me te wāwāhi ki ōna anō wāhanga, kia pai ai tā rātou whakatika i a rātou anō ina hē. 

E Tū, ka Hāparangi ai!

• Mahia mai he kāri kupu ki ngā rārangi kupu kua mahia mā te akomanga.
• Ka tūtū ngā ākonga.

Te kaiako:

WHAKAHUATIA te KUPU, ka WHAKAATU i te KĀRI KUPU e rite ana.

Ngā ākonga me te kaiako:

TUKURUATIA TE KUPU

HĀPARANGITIA TE KUPU

KŌHIMUTIA (TE KUPU)

PAKIA (TE KUPU)

TAKAHIA (TE KUPU)

UMERETIA (TE KUPU)!

Kia pēnei te mahi mō ngā kupu katoa.

• Ka pai anō ngā rārangi kupu nei hei tākaro i ēnei ngohe e whai ake nei:

Hangman

Ka mahi takirua, ā-rōpū iti rānei, ā-akomanga tonu rānei.

He Pangakupu

Whāia tēnei hononga me ngā rārangi kupu a te akomanga hei hanga pangakupu.
http://www.education.com/worksheet-generator/reading/crossword-puzzle/?gclid=CKbXjuq4wcwCFcOSvQoda4wBQw&gclsrc=aw.ds

He Kimikupu

Whāia tēnei hononga me ngā rārangi kupu hei hanga kimikupu.
http://www.education.com/worksheet-generator/reading/word-search/ 

Ako ā-Kākā

• Ka ākona ngā kupu o te whiti tuatahi me te whiti whakamutunga o Rūaumoko. Mehemea e māia ana, e pakari ana ō ākonga, tāpiria ētahi atu whiti hei ako mā rātou.
• Watch Haka Documentary - Haka Taparahi o Ngati Porou https://www.youtube.com/watch?v=gRapTjP4TLk 

He Huatau Aromatawai 

E āhei ana ngā ākonga:

• Te whakarongo atu me te mātaki i te haka Rūaumoko.
• Te kimi māramatanga, te torotoro hoki i te reo o roto i te haka nei, i Rūaumoko.
• Te taki i ngā kupu o te whiti tuatahi me te whiti whakamutunga o Rūaumoko.

Lesson 2

Rūaumoko – Te Atua

Te Whāinga Matua

He ako, he tūhura i te kōrero o te atua nei, o Rūaumoko.

Ngā Koronga Ako

E ako ana te ākonga:

• I te kōrero o Rūaumoko.
• Ki te whakamahi papapaki hei āwhina i a ia ki te taki i tētahi kōrero paki.
• Ki te hanga, ki te whakatū i tētahi whakaari karetao, ko te kōrero o Rūaumoko te kaupapa. 

Ka Hiahiatia

• He tauira o te pūrākau – RŪAUMOKO-PŪRĀKAU-A2.PDF
• He pepa A4 te rahi
• He penerākau karakara, he pene whītau

Ngā Mahi

Te Pūrākau

• Tākina atu te pūrākau o Rūaumoko ki ō ākonga. (Whakamahia RŪAUMOKO-PŪRĀKAU-A2.PDF.)
• Whakaarahia he kōrerorero i waenga i ō ākonga mō te pūrākau nei. Tonoa rātou kia ohia manomano i ngā whakaaro matua o roto.

Anei ētahi whakaaro:

–   Ngā atua

–   A Rangi rāua ko Papa

–   A Rūaumoko

–   Te wehenga o Rangi rāua ko Papa

–   Ngā rū

–   Ngā puia / maunga hū

–   Te kōhungahunga

–   Te pōtiki

–   Te pōuri nui

–   Te waipuke

–   Te huarere kino

• Ka whakamahi papapaki ngā ākonga ki te whakaatu i ngā ariā matua o te pūrākau. Whakamāramatia atu ko te papapaki, he raupapa pikitia ka tuhia hei taki i tētahi paki. He tino rauemi i roto i ngā mahi kōrero paki me ngā mahi whakarite kiriata, whakaari anō hoki.  

• Ka kōwhiria e tēnā, e tēnā ākonga kia whā ngā whakaaro matua hei whakaatu māna ki tana papapaki. Hei tauira:

–   Te wehenga o Rangi rāua ko Papa

–   Ko Rūaumoko me tana whaea

–   Te ahi

–   Te rū whenua

• Ka pōkaihia te pepa A4 kia whā ngā tapawhā iti. Ka whakaahuatia aua whakaaro matua e whā ki tēnā, ki tēnā wāhanga o te pepa. Māu e whiriwhiri te roa e whakaaetia ana mō te mahi nei, kia kore ai e roa rawa.
• Ka mahi takirua ngā ākonga ki te whakaatu i ā rātou papapaki ki ō rātou hoa. Mā ia ākonga e kōrero atu ki tōna hoa he aha ngā āhuatanga matua kua pā, kei te mahia rānei i ia pikitia. Whakatenatenahia te hoa whakarongo kia patapatai, kia whakaputa whakaaro rānei ki te papapaki a te hoa. 

Te Mahi Whakaari Ātārangi

He hāngai ake pea tēnei mahi ki ngā ākonga o te taumata 2. Me tohutohu rānei kia mahi tahi te tuakana me te teina, o roto tonu i te akomanga, ka tīkina rānei he tuakana i akomanga kē, e taea ai ngā mahi e ngā mea tamariki ake.

Te whakaari ātārangi

• Whakamāramatia atu tēnei mea te whakaari karetao ātārangi ki ō ākonga.

Patohia atu ngā kupu “shadow puppet theatre” ki te ipurangi, ka kimi ai i ngā kiriata YouTube – he rawe hoki ētahi. He māmā ētahi, he uaua ētahi; he roa ētahi, he poto ētahi.

Anei te hononga ki tētahi kiriata i mahia e The Learning Connexion, i Pōneke. Ko ngā tohutohu mō te kiriata kei te reo Pākehā.  

https://www.youtube.com/watch?v=aOInvDdMFNE

Anei anō tētahi, nā te York Theatre Royal i waihanga. He whai tohutohu kiriata anō, engari kāore he kōrero Pākehā ā-waha.
https://www.youtube.com/watch?v=pSVd_0AKTKc

• He tohutohu kei konei kei Kidspot mō te waihanga i tētahi pae whakaari karetao ātārangi.  Whakarōpūtia ngā ākonga. Ka hangaia e ia rōpū tāna pae whakaari. Taihoa ngā pae whakaari nei ka whakamahia hei whakaari i te pūrākau o Rūaumoko. 
   

Ka hiahiatia

• 1 te pouaka pepamārō
• 1 whārangi pepa angiangi (tissue paper) – ko te rahi e taea ai tētahi taha o te pouaka te uhi
• He tēpa
• He kutikuti, he māripi haratau rānei
• He pene pango tuhi pūmau
• He tūrama, he rama nui rānei
• He tēpu

Ngā mahi

• Mātakihia tēnei whakaari karetao ātārangi o Hey Diddle Diddle . He tohutohu kei konei kei Kidspot, he tauira karetao hoki e taea ana te tā mai. Hei mahi tuatahi pea tēnei e mau ai i ngā ākonga ngā rāwekeweke o te whakaari karetao. Heoi anō tā koutou, he whakamahi i te tauira Māori o ngā kupu, a Hei Tira Tira.

Hei tira tira

Te poti me te whira

Te kau hupeke te marama e

Katakata te kurī

I tana mahi pai

Ka oma te rīhi me te pune …  

Te pae whakaari ātārangi o Rūaumoko

• Ka mahi mai ia rōpū i tētahi whakaari ātārangi, ko te kōrero o Rūaumoko te kaupapa, ka whakaatu ai ki te akomanga, ki tētahi hunga mātaki rahi ake rānei.
• Ko ngā papapaki i mahia i te ngohe tuatahi hei tīmatanga mō te mahi nei. Me tuhi kia 2, kia 3 rānei ngā kōrero taki, ngā kōrero rānei ka puta i ngā waha o ngā kiripuaki,  mō ia wāhanga o te papapaki.

Ka noho koinei te tuhinga whakaari.

• Whakamahia ngā pae whakaari i hangaia mō te ngohe o mua atu. Ka waihangatia he karetao mō te kiripuaki o te pūrākau o Rūaumoko. (Kei te ngohe o mua atu ngā hononga ipurangi ki ngā tohutohu e rite ana.)

Me waihanga anō he taonga hei tautoko i ia ‘kāpeka’ o te whakaari . Hei tauira, he ahi, he rākau, he kapua, he ua..

Te hanga i ngā karetao

Ngā mea e hiahiatia ana

–   He kāri pango

–   He kutikuti, he māripi haratau rānei

–   He paoka taratahi, he mea mahi ki te pamupū (tētahi atu mea rānei hei kakau whakanekeneke i te karetao)

–   He tēpa

Ngā mahi

–   Tuhia te hua o ō kiripuaki/karetao ki te kāri pango. Ina oti, āta tapahia mai. Kia auaha tonu, kia ngahau tonu te hanga o ngā karetao.

–   Ki te tēpa, whakapiria atu te pamupū ki tētahi taha o te karetao, hei kakau whakanekeneke i te karetao.

(Tirohia ngā hononga kua oti kē te whakaatu i runga ake nei.) 

Te whakatū i te whakaari

• I waenga i ngā rōpū, whakaritea he mahi mā tēnā, mā tēnā – ko ētahi ki te whakahaere i ngā karetao, ko tētahi hei kaitohutohu, ko tētahi ki te tiaki i ngā oro, ko tētahi ki te tiaki i ngā rama, i te aho.
• Whakatūria ngā karetao ki waenganui i te rama/aho me te mata whakaari. Whakarerekētia te tawhiti o te tū mai o tētahi hanga i tētahi (te rama, te mata, ngā karetao), hei whakamātau noa ko tēhea te mea tino pai. Me whakarerekē anō te tae o te rama/aho, hei whakamātau noa he aha ngā mea e taea ana, e pai ana.
• Ka tahuri ngā rōpū ki te whakawai i ā rātou whakaari. Kia rite, ka whakaaritia ki te akomanga, ki tētahi whakaminenga nui ake rānei ka pōhiritia kia haere ake ki te mātakitaki. 

He whakaaro turuki

• Hopukina ngā whakaari hei kiriata. 

Ētahi atu rauemi

Ko te pukapuka He Manu Tuhituhi hei ārahi i ngā ākonga ki te tuhi i ngā kōrero mō te whakaari, arā, ko He Tuhinga Whakangahau (whārangi 35–58) me ngā tuhinga hei tautoko i te pouako i He Kura Tuhituhi me He Manu Taketake: he pukapuka aratohu mā te pouako (whārangi 159–183).

Ngā PDF o He Manu Tuhituhi:

http://mataurangamaori.tki.org.nz/Support-materials/Te-Reo-Maori/He-Manu-Tuhituhi-resources-available-as-PDFs 

He Huatau Aromatawai 

E āhei ana te ākonga:

• Te waihanga papapaki me te whakamahi i te papapaki hei taki i te pūrākau o Rūaumoko.
• Te whakamahi i te papapaki hei āwhina i a ia ki te tito i te tuhinga whakaari mō te whakaari ātārangi o Rūaumoko.
• Te mahi tahi ki ētahi atu ki te hanga pae whakaari ātārangi, ā, ki te whakarite, ki te whakatū whakaari ātārangi mō Rūaumoko. 

Akoranga 3

Haka

Te Whāinga Matua

Te mahi tahi ki te tito i ngā mahi ā-ringa, ā-tinana, ā-kanohi mō ngā haka poto e rua.

Ngā Koronga Ako

E ako ana te ākonga:

• Ki te whakaatu atu i tāna e mōhio ana mō Rūaumoko.
• Ki te taki i te whiti tuatahi me te whiti whakamutunga o Rūaumoko, me te kawe ake i aua whiti hei haka poto.
• Ki te tito i ētahi mahi ā-ringa, ā-tinana mō te haka poto.
• Ki te kite i ngā rerekētanga o te pūkana a te mea tāne me te pūkana a te mea wahine. 

Ka Hiahiatia

• He tauira o te pepa mahi – KO RŪAUMOKO AU.PDF 

Ngā Mahi

Ko Rūaumoko Au

• Whakapiria atu he whakaahua rahi tonu o Rūaumoko ki te pakitara o te akomanga hei whakamaunga atu mō tēnei o ngā kōwae ako.
• He aha ngā mea e mōhio kē ana tātou e pā ana ki a Rūaumoko, mai i ngā kōrero kua puta kē mōna, me ngā mōhiotanga ake o tēnā o tēnā ākonga? Ka ohia manomano te akomanga i tēnei pātai. Ka tuhia ngā whakaaro, ka whakairia anō hoki ki te akomanga. Tuhia he rārangi kupu mō Rūaumoko, ka whakairi ai ki te pakitara.
• Ka tuhia e ia ākonga he kōrero whaiaro, me te mea nei ko ia tonu a Rūaumoko.
  Nā runga i ngā mea e mōhio kē ana rātou – ngā paki, ngā pārongo, ngā whakaahua kua kite rātou, tonoa rātou kia whai whakaaro ki ēnei pātai:

–   Ka pēhea mehemea ko Rūaumoko koe?

–   Ka pēhea tō ahua?

–   He aha ō mahi?

–   Ka pēhea ō kare ā-roto?

• Tohaina te whārangi nei (KO RŪAUMOKO AU-A3.PDF) ki ngā ākonga, ka tono ai i a rātou kia whakaoti i ngā rerenga kōrero. Kī atu e pai ana tā rātou tirotiro i te rārangi kupu i mahia mō te akomanga, mēnā rātou ka hiahia.
• Hei te otinga, ka pānui tēnā me tēnā i ana kōrero whaiaro mō Rūaumoko ki te akomanga. Whakaaturia ngā kōrero whaiaro nei ki te pakitara o te akomanga kua tohua ki a Rūaumoko.

E ngunguru nei

Ka noho tōpū te akomanga ki te mātaki i tēnei whakaaturanga Haka Documentary - Haka Taparahi o Ngati Porou https://www.youtube.com/watch?v=gRapTjP4TLk

E Ngunguru nei

Ko Rūaumoko e ngunguru nei!

Hi au! Au! Auē hā!

Ko Rūaumoko e ngunguru nei!

Hi au! Au! Auē hā!

Hi!

• Koinei te whiti tuatahi o te haka taparahi nei, o Rūaumoko. Whakaakona atu ki ō ākonga hei haka poto mā rātou.
• Matapakia te huarahi me ngā take e titoa ai he haka, me ngā take e tū ai ētahi ki te hiki i te haka. Me whakawai te akomanga i ngā kupu, ngā mahi ā-ringa me ngā kori kia māia rā anō tā rātou tū ki te kawe i te haka.
• Matapakia te whai wāhi a te katoa o te tinana ki te haka, tae atu ki ngā whatu, te waha me te arero. Anei he whakamārama hei tuku ki ō ākonga:

Mō tēnei haka, ka aro nui tātou ki ō tātou waewae. Me te mea nei e pana ana tātou i te whenua, pērā i te pana a Rūaumoko i a Papatūānuku i ētahi wā.

• Wehea te akomanga ki ngā rōpū iti (kia 5 iti ake rānei ki ia rōpū). Ka aro nui ngā ākonga ki ō rātou waewae.

Anei te wero – me mahi tahi te rōpū ki te whiriwhiri i ētahi mahi, i ētahi nekeneke mā ngā waewae e rū ai te whenua.

• Tukua te wā e tika ana ki a rātou ki te whiriwhiri, ki te whakawai i ā rātou mahi. Kia rite mai rātou, ka huihui anō te katoa, ka whakaatu tēnā me tēnā rōpū i tāna i tito ai hei mātaki mā ērā atu.  

Pūkana

• Whakamāramatia tēnei mea te pūkana ki ō ākonga. Whakaaturia atu ētahi whakaahua o te wahine me te tāne e pūkana ana. Akiakihia ō ākonga kia whakawhiti kōrero mō te pūkana. Anei he pātai hei whakaara kōrero:

–   He aha ngā āhuatanga o te pūkana a te tāne e kite atu ana koutou?

–   He aha ngā āhuatanga o te pūkana a te wahine e kite atu ana koutou?

–   He aha ngā rerekētanga o tētahi i tētahi?

• Whakaaturia ngā whakaahua katoa o te pūkana kua kohia e koe. Kia kitea ngā taipakeke katoa, tae atu ki ngā tamariki, e pūkana ana.
• Tonoa ngā ākonga kia tuhi i ngā kupu ka toko ake i ō rātou mahara i a rātou ka tirotiro i ngā whakaahua nei. Ka noho takirua ngā ākonga, ka noho rānei ki ngā rōpū iti, ka whakawhiti i ā rātou kupu. 
• Tākarohia te Kēmu Pūkana.

Te Kēmu Pūkana

Tonoa ngā ākonga kia tūtū mai ki te porohita. Whakamāramatia ngā ture o te tākaro:

–   Ka tīmata ake i te titiro a te katoa ki raro, ki te papa. Ki kīia tēnei āhua ko ‘raro’. Ina whakahua koe i te kupu ‘raro’, me anga whakararo te titiro a te katoa.

–   Kia kite koe kua anga whakararo ngā mata o te katoa, karangatia atu te kupu ‘runga’.

–   Kia rongo ngā ākonga i te kupu ‘runga’, me titiro te katoa ki tētahi atu o ngā ākonga kei te porohita. Mehemea ko te tamaiti e titiro atu ana koe, kei te titiro kē ki tētahi atu (arā, kāore i te titiro ki a koe) kua haumaru kōrua, kua noho tonu ki te porohita, kua noho tonu ki te kēmu. Engari mehemea e titiro hāngai ana kōrua ki a kōrua, me whakahua ake kōrua tahi i te kupu ‘Pūkana!’, ka pūkana anō kōrua ki a kōrua, ā, i konā, ka puta kōrua tahi i te porohita, i te kēmu anō.   

–   Ko te tokorua whakamutunga e tū tonu ana ki te porohita, ko rāua ngā toa. Ā, ko ērā katoa kua puta kē i te kēmu, ka mea atu ‘Pūkana’ ki a rāua, me te pūkana atu anō.   

Ka Tū

I auē hī!

I a ha hā

Ka tū te ihiihi

Ka tū te wanawana

Ki runga i te rangi

E tū iho nei

Hī!

• Ka ākona te whiti whakamutunga o Rūaumoko, ko ia hei haka poto tuarua mā ngā tamariki. Ka āta whakaputa te whiti nei i ngā kare ā-roto kaha – te ihiihi, te wanawana, te wehi.
• Ina māia te rōpū ki te kawe tika i ngā kupu me ngā mahi ā-tinana, wehea te akomanga ki ngā rōpū iti (kia kaua e nui ake i te tokorima ki ia rōpū).
• Tonoa ngā ākonga kia āta whai whakaaro ki tā te kanohi, tāna mahi hei tautoko i ngā kupu. Ko te pūkana nei hoki tētahi o ēnei āhuatanga.
  Me aha ngā karu, me aha te waha hei whakapuaki i aua kare ā-roto kaha?
• Whakaaturia ētahi whakaahua, ētahi kiriata poto o ētahi tāne, wāhine hoki e pūkana ana, kia kite ai rātou i te rerekētanga o tā tāne pūkana i tā te wahine.
• Tukua rātou kia whakawai i ā rātou haka poto, me te tuku anō i te pūkana. Kia rite mai, ka haka mai tēnā me tēnā i mua i te aroaro o te akomanga nui tonu. 

He Haka Tū Ohorere

• Kōwhiria kia rua pea ngā kiriata o tētahi haka kawe ohorere i Pinterest, i te YouTube rānei, ka whakaatu ai ki te akomanga. Matapakia te āhei o te haka ki te whakatū mārire i te tāngata (i te waka anō!) i ā rātou hāere.

Ka tīmata ake tēnei kiriata i te haka a Te Kapa Ō Pango, kātahi ka rere ko Ka Mate. https://www.youtube.com/watch?v=IYpKHySqIpQ 

• Arahina te matapaki a ngā ākonga i tā rātou i kite ai, i rongo ai, i whakaaro ai, tae atu ki ngā kare ā-roto me ērā atu rongo o te tinana, i a rātou e mātaki ana i te kiriata.

Whakamāramatia atu:
Ka tū tātou katoa ki te kawe ake i te haka tū ohorere ki te kura, i te whakatā o te rānui i te rangi nei.

• Me mātua whiriwhiri ki hea tū ai te haka ohorere, ā, ki hea rātou noho ai ka tū mai ana rātou ki te haka. Kōwhiria tētahi ākonga māna e tātaki te haka. 
• Ka tū te whakawai ki te akomanga (ki tētahi wāhi motuhake rānei, kia kore ai rātou e kitea, pērā i te whare tapere o te kura). Ina tupu te ngākau māia, ina hikohiko katoa rātou, ā kāti, kua rite.
• Ka tae ki te whakawā o te rānui (tētahi wā rānei e wātea ana te katoa o te kura) ka tū ake rātou ki te kawe i ngā haka poto e rua, i runga i te ohorere. Me rū te whenua i tā rātou mahi, me whātero ngā arero, me pūkana ngā whatu!
• Mā tētahi e hopu te haka tū ohorere nei ki te kiriata hei mātaki mā te akomanga i muri iho. 

He Huatau Aromatawai 

E āhei ana te ākonga:

• Te hiki i te whiti tuatahi me te whiti whakamutunga o Rūaumoko hei haka poto.
• Te mahi tahi ki ētahi atu ki te tito i ngā mahi ā-ringa, ā-tinana, ā-kanohi mō ā rātou haka poto.
• Te hanga kōrero whaiaro mō te āhua o te atua nei, o Rūaumoko, me te whakaatu atu i ōna whakaaro ki a Rūaumoko ki ōna hoa. 

Akoranga 4

Rūaumoko – te atua o ngā puia me ngā rū

Te Whāinga Matua

He whakahaere whakamātautau pūtaiao e whakatauira ana i te maunga e hū ana me ētahi āhuatanga o te tokarewa. 

Ngā Koronga Ako

E ako ana te ākonga:

• I ētahi āhuatanga o ngā tauhohenga matū māmā e hū ai, e pahū ai he maunga.
• Ki te whakahaere whakamātautau hei whakatauira i te maunga e hū ana.
• Ki te whai haere i ētahi tohutohu māmā e oti ai he whakamātautau, e tunua ai hoki he Keke Kapu Tokarewa.
• Ki te mahi tahi ki ētahi atu ki te whakahaere whakamātautau.
• Ki te whakaputa i ōna whakaaro pūtaiao.
• Ki te hanga mahi toi hei whakapuaki i ōna whakaaro ki ngā puia. 

Maunga Puia I

E toru ēnei mahi pūtaiao, he hanga puia te kaupapa. Ko te tuatahi, he Puia Rēmana, ko te tuarua, he Puia Tio, ko te tuatoru, he Awa Tokarewa ka Mura i te Pō!

He Puia Rēmana

Ka mahi takirua ngā ākonga i konei. Māu e tuku ā-waha ngā tohutohu hei whakarongo, hei whai mā ngā ākonga, me te ū anō ki te raupapa tika. 

Ka hiahiatia

• Kia 2 ngā rēmana mō ia puia
• He pēkena houra
• He tae mō roto i ngā kai, he peita wai rānei (me wai anō te āhua o te peita wai)
• He rākau iti hei kaurori
• He hopi maitai
• He māripi koi
• He paepae
• He kapu, he pune

Ngā mahi

• Tapahia atu te tou o te rēmana, kia pai ai tana nohotū.
• Tapahia atu anō hoki te pito whakarunga o taua rēmana. Āta tapahia mai he rua ki te wāhi whakarunga o te rēmana.
• Tapahia te rēmana tuarua ki waenganui, ka kotē mai ai i ōna wai. Ringihia atu te wai rēmana nei ki tētahi kapu, ka penapena ai.
• Whakatūria tō rēmana tuatahi ki te paepae. Whakamahia te rākau kaurori hei kotē mai i ngā wai kei ngā kiko o te rēmana (heoi anō, me mahi kia noho tonu aua wai ki roto i te rēmana).
• Whakaturua atu he pata tae, he peita wai rānei ki waenganui o te rēmana.
• Tāpiria atu he hopi maitai kia iti nei ki waenganui o te rēmana. 
• Tāpiria atu he pune pēkena houra ki waenganui o te rēmana. Ko te tikanga, ka tīmata te hihī ake, te hū ake. Kauroria te ranunga nei ki te rākau iti. Ina kauroria, te tikanga ka hihī mai anō.  
• Hei whakaroa ake i te wā e tū ana te tauhohenga, tāpiria atu he pēkena houra anō, he tae anō, he hopi maitai anō, he wai rēmana anō (te wai rēmana i penapenatia). Ā, me kotē anō te taha whakaroto o te rēmana kia puta tonu mai ai ōna ake wai. 

Ngā Whakaaro Pūtaiao kei Roto i te Puia Rēmana

• He waikawa tonu tō te rēmana. Ina whakaranua ki te pēkena houra (konutai pākawa waro-rua/sodium bicarbonate) ka tauhohe tahi rāua, ka puta ko te hauhā me te konutai rēmana (sodium citrate). Ā, ko te hua o tēnei, ko te wai hihī, ko te wai koropupū. 

He uinga pūtaiao

Ka mahi takirua ngā ākonga ki te tuku, ki te whakautu anō i ēnei pātai:

• He aha te mea pai katoa ki a koe o tēnei mahi?
• He aha tāu i kite ai?
• He aha ētahi mea ka whakarerekētia ki te mahia anō?
• He aha tāu i ako ai i tēnei mahi? 

Maunga Puia II

He ngohe pūtaiao pārekareka tēnei, engari he paruparu!  Waihoki, e rua kē ngā akoranga ka pau ki te whakaoti atu – ko tētahi ki te hanga i ngā puia tio, ko tētahi ki te tuku i ngā maunga kia pahū. 

Ka hiahiatia

• He pēkena houra
• He wai
• He winika
• He tae mō roto i ngā kai
• He oko iti
• He tākai kirihou (hei tauira, he Gladwrap)
• He haupōro (ētahi atu pōro rānei āhua pērā te rahi, ka totohu)
• He pouaka tio 

Ngā mahi

• Hoatu he haupōro ki te takere o ia oko. Āta horahia atu te tākai kirihou ki roto o te oko, kia noho ai te haupōro ki raro iho o te tākai nei, ā, ko ngā tapa o te tākai ka puta ki waho o te nīao o te oko.
• Whakakīia ngā oko ki te wai, te pēkena houra me te tae kua whakaranua tahitia – kia kotahi te wāhanga pēkena houra ki ia 2 wāhanga o te wai, ā, me ētahi pata tae, kia muramura ai.

Me rumaki tonu te pōro ki te wai – mehemea kei waho tonu tētahi wāhanga o te pōro, ka noho mai he kōhao ki waenganui o te puia tio, ā, ka hē te mahi.

• Kia tio, tangohia mai ngā ‘maunga’ i ngā oko. Tukua kia rewa kia iti nei. Tangohia te kirihou me te pōro.
• Kotēhia atu he winika ki te rua o te maunga, ka mātakitaki i te maunga e hū ana.
• Tirohia tēnei hononga –  http://www.readingconfetti.com/2013/08/ice-volcanoes.html 

He uinga pūtaiao

Ka mahi takirua ngā ākonga ki te tuku, ki te whakautu anō i ēnei pātai:

• He aha te mea pai katoa ki a koe o tēnei mahi?
• He aha tāu i kite ai?
• He aha ētahi mea ka whakarerekētia ki te mahia anō?
• He aha tāu i ako ai i tēnei mahi? 

Maunga Puia III

Ka hiahiatia

• He kapu ine
• He karaihe teitei
• He winika mā
• He pēkena houra
• He peita whero, he peita kōwhai ka mura i te pō
• He paepae hei papa mō te puia
• He hopi maitai (ina pīrangitia) 

Ngā mahi

• Hoatu he ½ kapu pēkena houra ki te karaihe.
• Tāpiria atu kia 1 tīpune o te peita whero, kia 1 tīpune o te peita kōwhai ki te ½ kapu winika.  
• Ki tētahi wāhi pōuriuri, tāpiria atu te ranunga winika ki te karaihe, ka mātaki ai i te puia muramura!
• Ki te tāpiria he hopi maitai, ka pōturi ake te rere o te ‘tokarewa’, ka roa ake hoki e rere ana.

He uinga pūtaiao

Ka mahi takirua ngā ākonga ki te tuku, ki te whakautu anō i ēnei pātai:

• He aha te mea pai katoa ki a koe o tēnei mahi?
• He aha tāu i kite ai?
• He aha ētahi mea ka whakarerekētia ki te mahia anō?
• He aha tāu i ako ai i tēnei mahi? 

He Huatau Aromatawai 

E āhei ana te ākonga:

• Te taki i ngā ara i whāia i ngā whakamātautau e toru, me te whakaahua i ngā hua i puta.
• Te whakaputa i ōna whakaaro pūtaiao ki ngā whakamātautau. 

Akoranga 5

Maunga Puia

Te Whāinga Matua

Ki te tūhura i ngā meka mō ngā puia, ā, ka whakamahia i te hanagrau me te mahi toi ki te whakaputa i ō mātou tūhuratanga.

Ngā Koronga Ako

E ako ana te ākonga:

• I ētahi meka mō ngā puia.
• Ki te whai haere i ētahi tohutohu māmā e oti ai he whakamātautau, e tunua ai hoki he Keke Kapu Tokarewa.
• Ki te hanga mahi toi hei whakapuaki i ōna whakaaro ki ngā puia. 

Ngā Mahi

• Matapakia tēnei mea, te puia. Kūmea mai ngā mea e mōhio kē ana ngā ākonga mō ngā puia. 

Pātaihia atu ēnei pātai:

–   Kei te mōhio koutou ki ētahi puia o Aotearoa?

–   Kei hea ake o te ao ētahi atu puia?

–   He aha tēnei mea te tokarewa?

• Whakaaturia ki ō ākonga ētahi kiriata, ataata, whakaahua o te tokarewa. Kōrerotia te maruwehi o te tokarewa, tōna kaha ki te huna rākau, huna whare, huna tangata ki te pō.

Whāia tēnei hononga ki te pae tukutuku a Volcanoes National Park– he kiriata pai kei reira:

https://www.nps.gov/havo/learn/photosmultimedia/videos.htm

Kūkarahia rānei ngā kupu “volcano erupting”. Inā kē te rawe o ngā whakaahua kei reira hei whakaatu ki ngā ākonga.  

He Keke Tokarewa

Ā tēnā, whakamaua tō ārai tunu kai, ka tahuri ai ki te tunu i ēnei keke Kapu Tokarewa Tiakarete. He māmā te mahi mai, ā, ka tunua ki te ngaruiti, nō reira ka oti mai i te 5 meneti noa. 

Ka nui te mea kotahi mā te tokorua.

Ka hiahiatia

• ¼ kapu puehu parāoa
• 2 punetēpu huka
• 1 punetēpu paura koukou
• ¼ tīpune pēkena paura
• kini tote
• 1 punetēpu pata rewa
• 2 punetēpu miraka
• 1 hēki
• ½ tīpune wanira
• 25 gm tiakarete uriuri, kua wāhia ki ngā wāhanga e whā
• 1 punetēpu wai
• he ngaruiti 

Ngā mahi

• Tīkina he kapu ka pai noa te kuhu ki te ngaruiti. Kuhuna atu te puehu parāoa, te huka, te koukou, te pēkena paura, me te tote, ka kaurori ai ki te paoka kia hanumi katoa.
• Tāpiria atu te pata rewa, te miraka, te hēki me te wanira. Āta kauroria kia hanumi anō.
• Titia atu ngā wāhanga tiakarete e whā kia waenganui o te ranunga.
• Ringihia te wai ki runga ake o te ranunga.
• Tunua ki te ngaruiti mō te 1 meneti me te 20 hēkena, kia kite rānei koe kua piki te keke ki te niao o te kapu. Te tikanga, kua māoa huri katoa i te keke, engari ko waenganui e āhua hāpiripiri ana ina pā atu te mati, te aha atu ki a ia.
• Mehemea kei te mata tonu, kia 5–10 hēkena anō ki te ngaruiti.
• Tukuna kia mātao mō te āhua 5 meneti. Tangohia mai i te kapu, ka whakanoho ai ki te pereti, kainga rānei mai i te kapu tonu. 

Kupu tāpiri

He pai ake te kapu poto, he āhua whānui anō te waha. E pai ana hoki te oko iti.

Ki te kore he ngaruiti, e pai ana te tunu ki te umu mō te 10–15 meneti, kia 200° Tohurau te paemahana.  

He Maunga Puia – he mahi toi

He mahinga toi tēnei. Ka ‘peitahia’ e ngā ākonga he maunga e hū ana.

Ngā mea e hiahiatia ana

• He pepa toi mā, he A3 te rahi
• He peita kiriaku, he pango, he mā ngā tae
• He paraihe peita
• He peita wai, he whero, he kōwhai ngā tae
• He ngongo
• He pune kirihou, he turumata rānei 

Ngā mahi

• Tohaina he pepa toi A3 ki ia ākonga. Kī atu kia tuhia te hanga o te puia ki te haurua whakararo o te pepa (he koeko pango kāore i tino koi a runga).
• Whakaratohia atu te peita pango me te peita mā, e pai ai tā rātou peita i ngā puia kia rite tonu ki te maunga e hū ana. Me peita kiriaku, kia tere maroke ai.  
• Tohaina atu ngā peita wai – te whero me te kōwhai. Mā ngā ākonga tonu e whakaranu kia rite ki ngā tae o te tokarewa. Whakamahia te pune, te turumata rānei hei tuku i ētahi pata ruarua nei o te peita nei ki runga tata ake o te puia.  
• Ki te ngongo, ka āta pūhia atu te peita nei kia rere, kia rite ki te tokarewa e rere ana i te waha o te puia.
• Kia maroke te peita, whakatūria he hui whakaaro nui, manako nui ki te toi, e aro ana ki ngā mahi toi e whakaae ana ngā ākonga kia whakaaturia ki te akomanga. Whakatenatenahia ngā ākonga kia whakaputa i ngā whakaaro pai, i runga anō i te ngākau pai.
• Anei ētahi pātai hei tuku māu ki a rātou:

–   He aha te mea pai katoa ki a koe o te whakaahua a Hana?

–   He aha ngā kare ā-roto ka toko ake i a koe ina titiro koe ki tēnei whakaahua?

–   Ki ō whakaaro, he aha ōna āhuatanga e rite ana ki ō te puia tūturu? 

He Huatau Aromatawai 

E āhei ana te ākonga:

• Te mahi tahi ki ētahi atu ki te mahi, ki te tunu anō i te Keke Kapu Tokarewa.
• Te waihanga i tētahi mahi toi e whakaahua ana i te maunga hū.
• Te whakaatu i tāna mahi toi ki ōna hoa.
• Te whakaputa whakaaro, te whakarongo hoki ki ngā kōrero a ētahi atu mō ngā mahi toi (ā rātou ake, ā ngā hoa anō).