Te whakaako reo ā-waha

Te reo o te ākonga

Nō hea te reo ā-waha o te ākonga?

Ka whāngaia te reo ā-waha o te ākonga mai i ngā horopaki maha o tōna ao.

Mehemea ka rongo te ākonga i te reo i ngā horopaki maha o tōna anō ao, ka whānui tana puna kupu, ka mōhio anō ia ki te whakatakoto i ōna whakaaro me ōna anō hiahia ki te reo Māori. 

Otirā, he reo whakarauora te reo Māori, arā, kei tōna 4.1% noa iho te tokomaha o ngā tāngata e mōhio ana ki te kōrero Māori i Aotearoa (Tatauranga Aotearoa 2006). Waihoki, he ruarua noa iho ngā horopaki e rongo ai te nuinga o ngā ākonga i te reo Māori. 

He pānga nui ō ēnei āhuatanga ki te reo ā-waha o te ākonga. Hei tā ngā tohunga whakaako reo (Edmonds mā 2013, May rāua ko Hill 2008) me aro nui ngā kaiako ki ngā rautaki whakaako reo tuarua hei tautoko i ā rātou mahi whakaako reo ā-waha i roto i ngā akomanga rumaki.

Te whakaako reo tuarua

Ko te whāinga matua o ngā rautaki whakaako reo tuarua, kia whakapiki i te reo o te ākonga kia kaiaka ai. 

Hei tā Edmonds mā (2013), e ono ngā āhuatanga hei whakapakari kia piki ake te reo o te ākonga kia kaiaka ai. Me whakapakari:

1. te reo whakaputa (oral production) – ko ngā momo oro e whakaputaina ana e te ākonga i a ia e kōrero ana, arā, ko te mita, ko te whakahua, ko te tangi o te reo, ko te rere o te reo me te haukaha (stress).
2. te reo whakawhiti (discourse) – ko ngā momo kīanga me ngā kupu e whakahuatia ana e te ākonga kia mārama ai te kaiwhakarongo ki a ia.
3. te puna kupu (vocabulary) – ko te whānui o ngā momo kupu e mōhiotia ana e te ākonga.
4. te taha wetereo (grammar) – ko te mōhio ki ngā momo whakatakotoranga o te reo Māori.
5. te whakaaro Māori (Māori discourse) – ko ngā āheinga reo me ngā momo kīanga motuhake o te reo Māori.
6. te taha hinengaro (cognition) – ko te āheinga ki te whai i ngā rautaki ā-hinengaro e tika ana hei hāpai i tōna reo Māori.

Mā te kaiako tonu e whakatakoto ngā mahere whakaako e hāngai ana ki ngā matea ako o ngā ākonga.

Ngā rautaki whakaako reo tuarua

He tino āwhina ngā momo rautaki whakaako reo tuarua ki te whakapakari i ngā āhuatanga o te reo ā-waha o te ākonga.

I runga i tēnei whakaaro, kua rārangihia mai nei ētahi o ngā momo mātāpono o te whakaako reo tuarua: 

1. Me mōhio te kaiako ki ngā ākonga: ōna wheako, tōna taumata ako, tōna taumata reo.
2. Ko te māramatanga te aronga nui: ko te whāinga matua o te kōrero, kia whai māramatanga te kaiwhakarongo – ahakoa te tika, te hē rānei o te whakatakoto. Ka kite ana te ākonga e mārama ana te kaiwhakarongo ki tana kōrero, kua whai take tana whakaputa kōrero. He mea whakaawe tēnei i tana whai i te reo.
3. Me āta whakatakoto ngā akoranga katoa: ahakoa he aha te kaupapa (arā, ko te reo ā-waha, ko te pāngarau, ko te pūtaiao rānei) me āta whakatakoto ngā mahi kia mārama ai ngā ākonga katoa ki te whāinga o te mahi me ngā momo kupu e hāngai ana ki te kaupapa.
4. Me whai take ngā mahi: whakaakohia ngā momo ngohe i roto i ngā horopaki tūturu, i tētahi horopaki whai pānga rānei ki te ao, ki ngā hiahia rānei o te ākonga.
5. Me kōrero, me whakarongo hoki ngā ākonga: me āta whakarite te kaiako i te mahi kia noho ko ngā ākonga hei kaikōrero matua. He taumata ako te noho wahangū. Me whai wāhi hoki te ākonga ki te whakarongo ki te reo i roto i ngā horopaki tūturu.

Anei anō ētahi mātāpono mō te whakaako reo tuarua:

• Ellis’s 10 principles for instructed second-language acquisition

Ngā āheinga reo 

Me mātua whai take ngā whakawhitinga kōrero a te ākonga.

Ko ngā āheinga reo he momo take e kōrero ai te ākonga. Anei ētahi:

• Ko te whakataurite me te whakarerekē
• Ko te tohutohu
• Ko te tuku tono
• Ko te tuku pātai
• Ko te whakatakoto whakaaro
• Ko te whakarāpopoto
• Ko te tautohe
• Ko te tuku amuamu
• Ko te tūhonohono tāngata
• Ko te tātai kōrero
• Ko te matapae
• Ko te whaikōrero
• Ko te whakaae/whakahē
• Ko te mihi/poroporoaki
• Ko te whakaahua
• Ko te wānanga
• Ko te whiriwhiri whakaaro.

Kei konei ētahi atu āheinga reo:

• He Manu Tuhituhi                         
• NZ Curriculum Oral language Exemplar Support

Te reo ā-waha i te akomanga

Āwhea?

Ehara i te mea me whakatū tētahi akoranga motuhake mō te reo ā-waha anake. 

Whakahāngaitia ngā ngohe reo ā-waha ki tētahi kaupapa i te akomanga. Hei tauira:

• I mua i te pānui, i te tuhituhi, i te pāngarau, i te aha rānei.
• Hei whakapuaki i te kupu/rerenga/whakataukī/kīwaha o te wiki.
• Hei whakapuaki i tētahi kaupapa hou.

Mā wai?

Mā te kaiako tonu e whiriwhiri ngā momo huihuinga e tika ana mā te ngohe me ngā ākonga:

• Te mahi takitahi.
• Te mahi takirua.
• Te mahi ā-rōpū.
• Te mahi ā-akomanga.

Me pēhea?

• Ko te māramatanga te aronga nui.
• Me kōrero te ākonga.
• Me whai take tana kōrero.
• He wā anō me whakarongo te ākonga.

Anei ētahi momo huarahi whakakōrero i te ākonga:

• Te kimi pārongo
• Te matapae
• Te whakautu tīwhiri
• Te kimi mōhiotanga
• Te kimi hoa
• Te whakawhiti pārongo
• Te kohikohi pārongo
• Te kōtuitui pārongo
• Te whakariterite pārongo
• Te tohutohu
• Te whai tohutohu
• Ngā kēmu kāri
• Ngā kēmu poari
• Ngā panga
• Ngā whakaari
• Ngā ngohe whakataruna.