Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Tāhia

Kāinga Puna Mahara Ngā Whanaketanga Rumaki Māori He Pātai ka Auau te Puta Ake

He Pātai ka Auau te Puta Ake

He whakamārama

Ngā poari me ngā tumuaki

Te whakarite whainga

Te tuku pūrongo

Ngā mātua me ngā whānau

He Whakamārama whanui

Ngā Whanaketanga Rumaki Māori – he aha ēnei hanga?

Ko te marautanga ā-motu te mea e waitohu ana i te ahunga mō te whakaako me te ako i ngā kura o Aotearoa, mā roto i ētahi tuhinga e rua: Te Marautanga o Aotearoa, te marautanga mā ngā kura me ngā akomanga rumaki reo Māori, me The New Zealand Curriculum, te mea e rite ana mā ngā kura reo Pākehā.

He tautoko tonu tā Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i Te Marautanga o Aotearoa, i te mea koia e whakatakoto ana i ngā tūmanako mārama tonu, tautika tonu, mō ngā pūkenga me ngā mātauranga taha kōrero, taha pānui, taha tuhituhi, taha pāngarau e tika ana kia mau i ngā ākonga o ōna anō pae kua tohua mō ngā tau 1 ki te 8 i te kura. Koia anō e waitohu ana i ngā āhuatanga nui hei ārahi i te whakaako, i te ako me te aromatawai, e pai ake ai te whāwhā a ngā ākonga i ngā wāhi katoa o te marautanga, e nui ake ai ngā mea ka tutuki i a rātou. Ā, mā reira ka puta ā tātou rangatahi i te kura me ngā tohu mātauranga e ora ai rātou i ngā rā kei mua i ō rātou aroaro.   

Te whakatinanatanga o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori

Kei roto i tēnei te tuku pūrongo ki ngā mātua me ngā whānau e mārama ana te reo, te tārai rauemi aromatawai i te reo me te pāngarau mō roto i ngā kura rumaki, me te whakatakoto kaupapa whakapakari mā ngā pouako, ngā tumuaki me ngā poari whakahaere.

I pēhea te whiriwhiri tahi ki ētahi atu mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori?

He mea waihanga, he mea tuhi te tauira hukihuki o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori e ngā kaiārahi o ngā mahi whakaako i te reo me te pāngarau i roto i ngā kura rumaki Māori. 
Mai i te Poutūterangi ki te Pipiri o te tau 2010, ka āta wānanga tahi Te Tāhuhu o te Mātauranga ki te rāngai rumaki reo Māori – ki ōna anō pouako, tumuaki, poari whakahaere, kāhui mātauranga, me ngā iwi. Mai i te Poutūterangi ki te Pipiri 2010, ka haere anō ngā whiriwhiringa ki ngā mātua me ngā whānau mō te tauira hukihuki o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, me te tāpae o ngā pūrongo māmā nei te reo mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. He maha ngā tauira i takoto mō roto i ngā whiriwhiringa. E wātea ana ngā pūrongo tātari i ngā kōrero i hua ake i ngā whiriwhiringa i te pae tukutuku a Te Tāhuhu.
Kātahi, ka arotakea, ka whakatikahia te tauira hukihuki o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, i runga anō i te āhua o aua whakahokinga kōrero mai, ā, nō te mutunga o te tau 2010 i puta ai te tauira matua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Atu i te Huitanguru o te tau 2011, ka hāpainga e ngā kura rumaki katoa.  

Pāwhirihia ki konei mō ētahi atu kōrero mō te taha whiriwhiri.

I pēhea te kohinga haere o ngā pārongo nāna i tohu ngā whakatikatika mō te tauira matua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori?

I whakaemitia he kōrero i ētahi kura rumaki, akomanga rumaki e 42, ko te tauira hukihuki o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori te arotahinga. I wātea anō ngā tumuaki, ngā pouako, me ngā, poari whakahaere o aua kura katoa ki te whai wāhi mai ki ētahi hui wānanga, nō reira, mai anō ētahi whakaaro mō te whakapai ake i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.

Pāwhirihia ki konei mō ētahi atu kōrero mō te whakaemi pārongo.

He aha i rerekē ai te hōtaka mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i tērā mō ngā Paerewa ā-Motu ki te Reo Pākehā?

Ehara i te mea kua roa ngā ara mātauranga rumaki Māori e tū ana. Me te aha, kāore i te pērā rawa te nui o ngā pārongo hei ārahi i te hanganga o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, pērā i ō ngā kura Pākehā. Nā konā i roa ake ai Te Tāhuhu e kohikohi kōrero ana, kia tika ai ngā pae o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori mō te wāhi ki te tipu haere o te ākonga me āna tutukitanga, kia tika anō ai te rere ngātahi me Te Marautanga o Aotearoa.

Ki runga

Ngā poari me ngā tumuaki

He aha te hōtaka mō te whakatinana i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori
Atu i te tau 2011, me mātua tuhi pūrongo ngā pouako, he pūrongo e mārama ana, e māmā ana te reo, ki ngā mātua me ngā whānau, i ōna wā e rua, neke atu rānei i te tau. Ko te kaupapa, ko te kauneke haere o te ākonga me ngā mea e tutuki ana i a ia, i runga anō i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.
Me tuhi anō e ngā poari whakahaere ētahi whakamaunga atu mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori ki ā rātou tūtohi mō te tau 2012. Kia puta he kōrero mō te kaha eke o ēnei whakamaunga atu i roto i ā rātou pūrongo ā-tau o te tau 2013.

He aha ngā mea me pūrongo e ngā poari mō te wāhi ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori?

Ko te whakahau a ngā Aratohu Whakahaere ā-Motu (NAG) hou, me kōrero ia kura i ngā raraunga o taua kura mō te wāhi ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i roto te pūrongo ā-tau a te poari. Ā, me noho mai ēnei kōrero ki ngā upoko e toru e whai ake nei:   

  • ko ngā wāhi e kaha ana te kura, me ngā wāhi kua tohua kia whakapakaritia ake
  • te tikanga i whāia hei tautohu i aua wāhi kia whakapakaritia ake
  • ngā mahi kua whakaritea e kaha ake ai te ekea o ngā taumata mātauranga e ngā ākonga.

I tēnei pūrongo ā-tau a te poari, me whakaatu anō hoki:

  • te tokomaha me te ōrau o ngā ākonga e rite tahi ana tā rātou ake whanake haere ki tā Ngā Whanaketanga Rumaki Māori e tohu ana, kei runga ake rānei, kei raro atu rānei, kei raro noa atu rānei. Me whakaatu ngā raraunga mō ngā ākonga Māori, mō ērā atu ākonga o Te Moana-nui-a-Kiwa, tae atu ki ērā mō ngā tama me ngā kōtiro (i ngā wāhi kāore e takahia te matatapu o te ākonga i tēnei mahi)
  • te āhua o te kauneke haere me te tutuki haere o ngā mahi i te ākonga, ina whakaritea ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.

Ko ēhea paerewa kia whāia e tēnā, e tēnā taiao? 

Hei tautoko Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i te whakaako me te ako o te reo me te pāngarau i Te Marautanga o Aotearoa. Ko ngā Paerewa ā-Motu, hei tautoko i ērā hanga i te New Zealand Curriculum. Ko ngā kura he reo Māori ētahi akomanga, he reo Pākehā ētahi, tērā te hāpaitia ai e rātou te New Zealand Curriculum me Te Marautanga o Aotearoa. Heoi anō, kotahi anake te marautanga ka whāia hei whakarite i te mahere ako o tēnā ākonga, o tēnā ākonga – e kore e whāia ngā mea e rua mō te ākonga kotahi. Me whiriwhiri anō e ngā kura me ngā akomanga reorua ko tēhea o ngā marautanga e rua ka whāia e rātou hei whakatakoto i te ahunga o ngā mahi ako a tēnā ākonga, a tēnā ākonga.
Ko ngā pouako e ū ana ngā hōtaka ako o ā rātou ākonga ki Te Marautanga o Aotearoa, me whakamahi ko Ngā Whanaketanga Rumaki Māori hei whakarite i aua hōtaka ako, hei tāpae pūrongo anō hoki mō te tipu haere o ngā ākonga me ngā mea e tutuki ana i a rātou.  
Ko ngā pouako e ū ana ngā hōtaka ako o ā rātou ākonga ki New Zealand Curriculum, me whakamahi ko ngā Paerewa ā-Motu hei whakatau i te ahunga atu o ngā akoranga me te tuhinga o ngā pūrongo mō aua ākonga.

He aha ngā momo tautoko ka horahia e Te Tāhuhu?

Ko tā te hunga ka whiwhi kirimana i Te Tāhuhu ki te tuku kaupapa whakapakari ki ngā Poari Whakahaere, he ārahi i ngā tumu whakahaere kia mārama ai rātou ki ngā mahi me ngā pīkautanga ka tau ki runga i a rātou. Ko tētahi mea nui, ko tā rātou tautoko i ngā hiahia ako o ngā kaimahi, me te kawenga ake o ngā  tikanga pūrongo. 
Ka wātea tonu ki ngā kura ngā āwhina mō te hoahoa i ā rātou marautanga ā-kura. He mea tono ngā kura kia whakakī i tētahi Puka Whakapuaki Hiahia, e taea ai te āta whakarite ngā āwhina e pīrangitia ana ā te tau 2011.  
He maha ngā kaupapa me ngā huarahi ka whāia hei whakapakari i ngā pouako (arā, te PLD) ki Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, kia whai wāhi mai ai ngā kura me ngā akomanga rumaki katoa. Ko ētahi, ko te whai wāhi mai ki:

  • tētahi hōtaka whakapakari pouako taikākā tonu, ka whakahaeretia e ōna anō kaiārahi, i ōna anō wā o te tau 2011 (ko ngā kura me ngā akomanga ka uru mai ki tēnei kaupapa, ko ērā i āta tohu mai koinei tā rātou kawenga PDL mātāmua mō te tau 2011)
  • ētahi hui wānanga ā-rohe, he mea whakahaere e ētahi In-service Teacher Educators (ngā ISTE) puta noa i te motu, i te tau (ka whakamōhiotia atu ngā kura me ngā akomanga ka whakauru mai ki te arotahinga o ēnei wānanga, ā, mō āhea tū ai)
  • ētahi atu hui wānanga ina kitea, āe, e mātua hiahiatia ana (ko ēnei hui, mā te hunga kua mātau kē ki Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, ā, kei te kimi āwhina i ētahi āhuatanga whāiti nei).

Ā, me te tū tonu o ēnei tautoko e whai ake nei:

  • Resource Teachers Māori (arā, ngā RTM).
  • School Support Services (te SSS).
  • Regional Facilitators o Te Marautanga o Aotearoa.
  • He pēhea te hono o ‘Te Āhua o te Ākonga ka Puta’ ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori?

Mā Ngā Whanaketanga Rumaki Māori te kura e tautoko ki te hora i ngā hōtaka ako, i ngā hōtaka whakaako e tika ana, e ea ai ngā tūmanako me ngā wawata e kawea ana i roto i te marautanga ā-kura.

He aha te wāhi ki ngā kāhui ārahi i te kura hei whakariterite i a rātou mō te aranga ake o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori?

  • Me whiriwhiri tahi ki te hapori ko tēhea tauākī marautanga – ko Te Marautanga o Aotearoa, ko The New Zealand Curriculum rānei, te mea hei waitohu i te ahunga whānui o ngā mahi ako a ngā ākonga i te kura, i ngā akomanga rumaki rānei.
  • Me whakarite ka pēhea rawa te nanao ake a te kura, te akomanga rumaki rānei i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori ā te kaupeka 1 o te tau 2011, haere ake nei.
  • Me tautohu ngā mea me mātua ako te Poari Whakahaere, ngā kaihautū me ngā pouako o te kura, ka whakarite ai i tā koutou whai wāhitanga atu ki ngā hui a Te Tāhuhu ka tū ki tō koutou rohe hei āta whāwhā i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.
  • Me kimi ngā kōrero me ngā tautoko mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, tae atu ki ngā kaupapa whakapakari pouako e whakahaeretia ana, i te pae tukutuku a Te Tāhuhu www.tmoa.tki.org.nz. Ka taea anō te whakapā atu ki te tari ā-rohe o Te Tāhuhu e tata ana ki a koe.  

Ka āta tirohia anō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i roto i ngā kaupapa whakaako pouako hou?
He hunga motuhake ngā kaiwhakarato whakaakoranga pouako hou, ko rātou anō kei te hoahoa i ā rātou kaupapa whakaako. Engari i te mutunga iho, me tutuki i te tangata ka puta me te tohu pouako ngā paearu rēhitatanga ka tohua e Te Pouherenga Kaiako o Aotearoa. Koia nei te Paerewa Tuarima a Te Pouherenga mō te Pouako e Whakawhiwhia ana ki tāna Tohu i Aotearoa: ka whakamahia e te tangata e whakawhiwhia ana ki tana tohu poauko ngā taunakitanga hei whakapai ake i te ako, ā:

  • me whakaemi, me tātari, me whakamahi anō rātou i ngā pārongo aromatawai e pai ake ai te ako, ka tahi, e kawea ai ngā mahi whakamahere i runga i te mārama, ka rua
  • me mōhio rātou me pēhea te whakaatu tika i ngā pārongo aromatawai ki ngā ākonga, ki ō rātou mātua/kaitiaki, ki ngā hoamahi anō hoki.

Ki runga

Te whakarite whāinga

Me mahi ngātahi ngā kura me ngā pouako ki ngā ākonga (me te whiriwhiri tahi ki ngā whānau) ki te whakarite whāinga ako mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i te tau 2011?
Ko te tikanga kia mōhio ngā ākonga katoa ki ngā whāinga e arumia ana e rātou mō te kōrero, te pānui, te tuhituhi, me te pāngarau, ā, he aha i kīia ai he mea nui aua whāinga. Ko ngā kōrero aromatawai o tērā tau hei āwhina i a koe ki te tautohu i ngā mea ka taea e ō ākonga. Mō ētahi ākonga, tērā ka hiahia koe ki te tirotiro anō i tō rātou whanake haere i roto i ngā mahi i mua i te noho tahi ki a rātou ki te whakarite i ngā whāinga. 

Ka pēhea ngā whāinga mō ērā atu wāhanga ako? Ka hiahiatia anō he whāinga i reira?

Āe, e tika ana kia takoto he whāinga mā ngā ākonga i ngā wāhanga ako katoa. Me āwhina atu ngā ākonga ki te whakarite whāinga mā rātou, i te mea mā reira rātou e kite ai he aha ngā mea e mōhio ana rātou, he aha anō ngā mea hei ako mā rātou. Mā reira anō e noho ai ko te ākonga tonu, koia anō tōna kaiwhakahaere.

Te aromatawai

Ko ēhea paerewa e tika ana kia hāpainga ake e ngā kura me ngā akomanga? Ko Ngā Whanaketanga Rumaki Māori hei tautoko i te whakaako me te ako i te reo me te pāngarau i raro i Te Marautanga o Aotearoa, ko ngā Paerewa ā-Motu hei tautoko i aua hanga i te New Zealand Curriculum. Ko te kura he akomanga reo Pākehā, he akomanga reo Māori anō ōna, ko te tikanga e hāpai tahi ana i Te Marautanga o Aotearoa me The New Zealand Curriculum.  Heoi, ko te mahere ako a tētahi ākonga, ka taka ki raro i tētahi anake o ēnei tauākī marautanga. Me whiriwhiri anō e ngā kura me ngā akomanga reorua ko ēhea o ngā marautanga ka whāia hei whakatau i te ahunga o te ako a tēnā ākonga, a tēnā ākonga. Ko ngā pouako o ngā ākonga he mea whakarite ā rātou akoranga kia ū ki Te Marautanga o Aotearoa, me whakamahi ko Ngā Whanaketanga Rumaki Māori hei whakamahere i ngā akoranga mā aua ākonga, hei tuhi pūrongo anō mō te whanake haere o aua ākonga. Ko ngā pouako o ngā ākonga e whai ana ā rātou akoranga i te New Zealand Curriculum me titiro ki ngā Paerewa ā-Motu hei whakatau i te ahunga o ngā akoranga, hei ārahi anō i te tuhinga pūrongo mō te whanake haere o aua ākonga.

Ka pēhea nei te auau o te whakawā i te kauneke o te ākonga me āna tutukinga i runga i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori?

Kua whakatakotoria e Te Tāhuhu o te Mātauranga ētahi aratohu mā te pouako e waitohu ana i te piki haere o te ako e tika ana, he kupu anō kei te taha e whakaahua ana i te whanake haere o te ākonga, ā, kua tūhonoa ēnei ki ngā taumata o Te Marautanga o Aotearoa.

He tokomaha tonu ngā pouako me ngā ākonga e whakawā ana i te ako haere a ngā ākonga, i runga anō i ētahi tikanga aromatawai, ināianei. Ka pai ēnei tūmomo whiriwhiringa ōkawa, ōpaki hei tautoko i ngā whakatau whānui a te pouako i a ia ka tuhi pūrongo ki ngā mātua me ngā whānau, i ngā wā e rua (neke atu) i te tau. Ka pai anō hei āwhina i a ia ki te pūrongo i ngā raraunga whānui o te kura mō te wāhi ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Arā, te roanga atu o ngā kōrero, kei ngā aratohu pouako.

He aha tēnei mea, te whakatau whānui a te pouako?

Koia tērā ko te whakatau a te pouako mō te whanake haere o te ākonga, i runga anō i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Me hua ake tēnei whakatau whānui i te huhua o ngā taunakitanga e kohia ana e te pouako ināianei, pērā i ngā mahi e oti mai ana i te ākonga, te aromatawai whaiaro me te aromatawai a ōna hoa, ngā mea ka kitea noatia i ia rā, tae atu ki ngā mahi aromatawai – ōkawa mai, ōpaki mai. E tutuki ai tēnei, me āta tirotiro ngā taunakitanga kua emi mai, kua taka mai ki tētahi wā ka tohua, koia hei tūāpapa e puta ai te whakatau whānui mō te whanake haere o te ākonga, ina whakatairitea ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.

He mea nui kia noho ko te whakatau a te ākonga me te pouako hei takahanga tuatahi. Ehara i te mea me aromatawai aunoa ia ākonga o te akomanga mō te wāhi ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori mō taua tau. Ā, ko te mea nui katoa, kia puta he hua i te aromatawainga ki te ākonga, kia whai wāhi ia ki te aromatawainga, kia hāngai te aromatawainga ki a ia, kia pono, kia tika te aromatawainga, ā, me tautoko anō te aromatawainga i ngā whāinga taha whakaako, taha ako.  

Ka aromatawaia te ākonga e te pouako i te ekenga o te ākonga ki tētahi taipakeke, ka mau tonu rānei ngā wā pūrongo o nāianei?

Kāo, kāore e aromatawaia ina eke te tamaiti ki tētahi taipakeke, i te mea kei te haere tonu he aromatawainga puta noa i te tau. Ko tā te NAG 2A noa e whakahau ana, kia oti i te pouako he whakatau whānui i ngā wā e rua, neke atu rānei, i te tau.

Āhea puta ai i te pouako he whakatau whānui?

Me puta he whakatau i te pouako mō ētahi kaupapa whāiti, hei tauira, hei kawe i ngā mahi whakaōrite, hei tuku pūrongo ki ngā mātua, hei pūrongo i ngā raraunga o te kura whānui. 
Ko ngā whakatau whānui a te pouako mō te pūrongo i ngā raraunga o te kura whānui, me takoto i te ekenga o te tau, o te rua tau, o te toru tau i te ākonga i te kura, ā, kātahi ka takoto i te mutunga o ia tau maramataka (Pākehā), atu i te tau 4 ki te tau 8.

Me pēhea te pouako e mōhio ai e pono ana, e tika ana tāna whakatau whānui?

Ka puta i te pouako tētahi whakatau whānui i runga anō i te āhua o tāna e mōhio ana, e kite ana, e rongo ana i tētahi ākonga, me ngā pārongo aromatawai e rite ana. Ko tāna e kite ana, e rongo ana, tae atu ki ngā tauira o ngā mahi kua oti i te ākonga, he mea nui e tāraia ai e te pouako tāna whakatau whānui mō taua ākonga.  Mā Te Tāhuhu koutou e ārahi ki te nanao ake i ngā tikanga me ngā rauemi aromatawai e hāngai ana, e rite ana mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Waihoki, ka mahi ngā kura ki te whakakaha ake i ā rātou tikanga whakaōrite, e mahi ngātahi ai ngā pouako ki te tārai i ēnei whakatau. Mā te whakawhiti kōrero mō ngā whakamāoritanga me ngā whakatau ki te huhua o ngā taunakitanga aromatawai maha ka takoto, me te aro nui anō ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, ka tautika ake te āhua o ngā whakatau whānui e tāraia mai ana e ngā pouako.

Me whakatairite rawa te pouako i te ākonga ki ērā atu o tōna akomanga/o akomanga kē/o kura kē?

Kotahi anō te whakahau, kia aromatawaia te tipu haere o te ākonga me ngā mea e tutuki ana i a ia i runga anō i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.

Me uru anō ki te pūrongo a te pouako he kōrero mō te reo Pākehā (te wāhanga ako o Te Marautanga o Aotearoa mō te reo Pākehā)?

Me mātua takoto i te katoa o ngā kura me ngā ākomanga rumaki Māori o te Pae 1 me te Pae 2 he akoranga mō Te Reo Pākehā.  Engari kāore e whakahaua ngā pouako i ēnei taiao kia aromatawai, kia pūrongo i te whanake haere o te ākonga ki taua kaupapa i runga anō i te āhua o ngā National Standards me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori anō hoki. Hēoi anō, ka whaihua tonu ngā Paerewa ā-Motu mō te reo Pākehā i roto i ngā kura Pākehā hei whakaatu e pēhea ana te kaha o te ākonga ki Te Reo Pākehā.

Ka horahia he rauemi hei tautoko i Te Reo Pākehā atu i te tau 2011. Ehara i te mea kotahi anō te pae pūkenga, te pae mātauranga e tīmata ai ngā ākonga katoa. Ka mutu, ko te tere o te whanake haere o ēnei āhuatanga, he rerekē i tēnā ākonga, i tēnā ākonga. Hāunga anō tērā, kotahi tonu te hua e tūmanakohia ana mō rātou katoa – kia puta ō rātou ihu i te Pae 2 o te NCEA.

He aha ēnei hanga, te taiao rumaki o te pae 1, o te pae 2?

I te taiao rumaki o te Pae 1, o te Pae 2 rānei, he neke atu i te haurua o ngā mahi whakaako, mahi ako, e kawea ana ki te reo Māori.  
 
I ērā o te Pae 1, kei te 81-100 ōrau te rahi o ngā mahi e reo Māori ana 
I ērā o te Pae 2, kei te 51-80 ōrau te rahi o ngā mahi e reo Māori ana

Ka aromatawaia anō ngā ākonga hiahia mohutake i runga anō i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori?

Ka whanake haere te nuinga o ngā ākonga hiahia motuhake i runga tonu i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Tērā anō te tokoiti he mate ō rātou e uaua ai te ako, ā, mā ngā Kaupapa Rauemi Whāroa e taea ana te Arotake (ngā ORRS), mā te Ratonga Tautoko Ako Tāpiri rānei rātou e āwhina. Tērā ka noho roa mai ēnei ākonga ki te Taumata Tahi o Te Marautanga o Aotearoa. Ka noho mai te aromatawai i tō rātou whanake haere i runga i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori hei wāhanga noa o te mahere rapu mātauranga o tēnā, o tēnā. Ka noho motuhake tonu te pūrongo mai a ngā poari whakahaere i ngā kōrero mō ēnei ākonga i roto i ā rātou tūtohi me ā rātou pūrongo ā-tau.

Ka pēheatia ngā ākonga ka whakarere atu i tētahi kura, ka haere ki kura kē?  

Ina tīmata he ākonga i tētahi kura, ahakoa kura reo Māori, reo Pākehā rānei, ka riro mā tōna pūrongo o mua atu e whakaatu mai te āhua o tana kauneke me ngā mea e tutuki ana i a ia mō te wāhi ki Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, ki ngā Paerewa ā-Motu rānei. Mā ēnei taunakitanga e āwhina tōna pouako hou ki te āta whiriwhiri i te wāhi tika hei tīmatanga mōna i tana akomanga hou.

Ki runga

Te tuku pūrongo

He aha ngā pūrongo ka tāpaea e ngā pouako ki ngā mātua? 

Atu i te Huitanguru 2011, ka tuhi pūrongo ngā pouako ki ngā mātua i ngā wā e rua neke atu rānei i te tau, me te whai kia mārama tonu, ka māmā tonu te reo o aua pūrongo. Ko ēnei pūrongo, hei whakaatu e pēhea ana te tipu haere o te ākonga, he aha anō ngā mea e tutuki ana i a ia i raro i Te Marautanga o Aotearoa, me te whakamahi anō i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori hei pae ine. 
Ko te whakahau a ngā National Administration Guidelines (ngā NAG), kia rua rawa ngā pūrongo i te tau e whakaahua ana i te kauneke haere me ngā tutukinga a te ākonga. E akiakihia ana ngā kura kia whakaurua he kōrero ki ngā pūrongo mō:

  • ngā whāinga ako a te ākonga i tēnei wā
  • te kauneke haere a te ākonga me ngā mea e tutuki ana i a ia i runga anō i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori
  • ngā mahi a te kura, a te pouako hei tautoko i te ako a te ākonga
  • ngā mea ka taea e ngā mātua me te whānau hei tautoko i te ako a te tamaiti
  • ngā hua o ngā mahi aromatawai i te ākonga.

He tauira anō kua takoto mō te tuhi pūrongo ki ngā mātua me mātua whai e ngā pouako?

Kāo – heoi anō te mea e whakahaua ana, kia tae atu he pūrongo i ōna wā e rua i te tau, he mea tuhi, he māmā te reo, e whakaatu ana i te kauneke haere o te ākonga me ngā mea e tutuki ana i a ia, i runga anō i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Kei te kura te whiriwhiri ina whāia te āhua o ā rātou pūrongo taka mai ki tēnei wā, ina paku whakarerekētia rānei, ina naomia ake rānei tētahi o ngā tauira ka tohaina e Te Tāhuhu o te Mātauranga. Me whai kē pea te kura i te mea e paingia ana e te hapori o te kura.  He kauwhata kei te pae ipurangi hei tauira noa o ngā mea e tika ana mō roto i te pūrongo.

Ka takoto anō i Te Tāhuhu he kupu arataki, he tauira rānei o tēnei mea te pūrongo e māmā ana te reo?

Āe, ka whakaputaina e Te Tāhuhu he tauira ki Te Kete Ipurangi (TKI) i te tau 2011.

Me tuhi kōrero pūrongo anō ngā pouako mō ērā atu wāhanga o Te Marautanga o Aotearoa?

Āe, me tuhi pūrongo ngā pouako ki ngā ākonga me ō rātou mātua mō te kauneke haere me ngā mea e tutuki ana i ia ākonga i roto i ngā wāhanga katoa o Te Marautanga o Aotearoa. 

Mehemea he nui ake i te rua ngā pūrongo e tuhia ana e te kura ki ngā mātua i mua atu i tēnei, me heke ki te rua noa iho ināianei?

Ko te tuhi i ngā pūrongo e rua te mea tino iti e whakaaetia ana. He maha ngā kura he nui ake i tērā ā rātou pūrongo ki ngā mātua i ia tau. He rerekē te hapori o ia kura me ngā hiahia o taua hapori. Ko te mea nui, ko te kimi he aha te mea e tino tika ana mō te hapori o tō koutou kura, ka kawe ake i tērā. 

He aha tā Te Tāhuhu hei āwhina i ngā ākonga me ngā mātua kia mārama ai rātou ki te tikanga o ngā pūrongo?

Kei te pae tukutuku a Te Tāhuhu mō Te Marautanga o Aotearoa ētahi pārongo e māmā ana te reo, e mōhio ake ai ngā mātua ki ngā āhuatanga katoa e pā ana ki ngā pūrongo mō Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. E wātea ana anō hoki ēnei kōrero ki ngā pouako me ngā kura – mā rātou pea e tā mai hei tohatoha ki ngā ākonga me ngā whānau, me hono atu rānei te pae tukutuku a te kura ki te mea kua tohua i runga nei, ka matapaki tahi ai i ngā kōrero. Ka tino pai mehemea ka āta kōrero ngā kaihautū o te kura me ngā pouako ki ngā mātua me ngā whānau e pā ana ki te ara pūrongo, ki te whiriwhiri i te ara ka tino whaihua ki tō rātou hapori, ā me pēhea rātou e tautoko ai i te ako a ā rātou tamariki.

Ko te reo Pākehā kē te reo tuatahi o te nuinga o ngā mātua. Me reo Māori te pūrongo e tuhia ana ki a rātou?

Ko te tuhi i te pūrongo ki tētahi reo e mārama ai ngā mātua ki ngā kōrero o roto tētahi o ngā whakahau o tēnei kaupapa. He maha ngā kura e uiui kē ana i ngā mātua mō te reo pūrongo e pai ana ki a rātou, me te ū ki tērā. Nō reira, kei te hapori te tikanga ina tuhia ki te reo Māori, ki te reo Pākehā rānei.

Me pēhea te āwhina a te kura i ngā mātua me ngā whānau, kia tino mārama ai rātou ki ngā kōrero o te pūrongo?

He mea whakahau te kura kia tuhi pūrongo ki ngā mātua o ngā tamariki katoa. Engari ko te mea nui kē, kia mārama pai ngā mātua e pēhea ana te tamaiti i roto āna mahi ako i te kura, nō reira he mea nui kia matapakitia te pūrongo, ā, kia whiriwhiria tahitia he aha tā ngā mātua, tā ngā pouako anō hoki hei āwhina i te ākonga i āna takahanga whakamua. Ko te akiaki a Te Tāhuhu, kia whiria e ngā kura he taura torokaha tonu ki ngā ākonga, ki ō rātou mātua me ō rātou whānau. Ā, kia maha tonu ngā aho whakamōhio, kōrerorero ki te hapori, mā reira e kaha ai te taura.

Ka pēhea ngā ākonga kua hia tau kāore e eke ana ki tā Ngā Whanaketanga Rumaki Māori e tohu ana, engari kei te āta whanake tonu?

Me mōhio anō te ākonga, ngā mātua me te whanau ki te āhua o te tipu o taua tamaiti, he aha anō ngā mea ka taea e ia, ā, kia hihiko tonu tōna ngākau ki te ako. 
He mea nui te tuku pūrongo me te whakanui i te kauneke haere a te ākonga,  i te mea mā reira e kitea ai he aha ngā mea kei tua atu tērā pea ka taea e ia, ā, me pēhea e taea ai.

Ka pēhea ngā ākonga kāore e tino kaha tā rātou haere ki te kura, ahakoa he aha te take i pērā ai?

Kia mārama tonu te tuhi i roto i te pūrongo ki ngā mātua me ngā whānau he aha ngā take i raru ai te ākonga i roto i āna mahi ako, mehemea rā i raru. Ā, mehemea ko tētahi o ngā take, ko te ngaro roa ōna i te kura, me kōrero tērā ka tika.

Ki runga

Ngā mātua me ngā whānau

He aha ngā pūrongo ka tae atu ki ngā mātua me ngā whānau? 
Atu i te Kohitātea 2011, me mātua tuhi pūrongo atu ngā pouako ki ngā mātua i ngā wā e rua neke atu rānei i te tau, ki te reo mārama tonu, mō te kauneke haere o tō tamaiti me ngā mea e tutuki ana i a ia ina whakatairitea ki Te Marautanga o Aotearoa, i runga anō i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. 
Tēnei rā te akiaki i ngā kura kia pūrongo i:

  • ngā whāinga ako mō tō tamaiti i tēnei wā
  • te kauneke o tō tamaiti me ngā mea e tutuki ana i a ia, i runga anō i te āhua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori
  • ngā mahi a te kura, a te pouako hei tautoko i te ako a tō tamaiti
  • ngā mea ka taea e ngā mātua me te whānau hei tautoko i te ako a tō tamaiti
  • ngā hua i puta i ngā mahi aromatawai i tō tamaiti.

Kua takoto he tauira me mātua whai e te kura mō te tāpae pūrongo ki te whānau?

Kei te kura te mana ki te waihanga i āna ake pūrongo, ki te whakarerekē rānei i ētahi e mahia ana ināianei, ki te whakamahi rānei i ngā tauira ka takoto i Te Tāhuhu. Me whakaata ngā pūrongo kura i te hiahia o te hapori o te kura.  

Ka takoto he pūrongo e kōrero ana mō te ako haere a te tamaiti i ngā wāhanga ako katoa o Te Marautanga o Aotearoa?

Āe, me tāpae pūrongo te kura ki ia ākonga me ōna mātua mō tōna kauneke haere me ngā mea e tutuki ana i a ia i ngā kaupapa katoa o Te Marautanga o Aotearoa.

Me tahuri ngā mātua me ngā whānau ki hea ki te kimi kōrero mō ngā pūrongo?

Kei te pae tukutuku a Te Tāhuhu ngā kōrero mārama tonu mā ngā mātua me ngā whānau mō te taha pūrongo o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Me kōrero ngā mātua me ngā whānau, ngā tumuaki me ngā pouako mō te ara pūrongo ki te whiriwhiri i te mea e tino tika ana mō koutou, ā, me pēhea tā koutou tautoko ngātahi i te ako a tō tamaiti.   

Me reo Māori rawa ngā pūrongo ka tuhia e te kura ki ngā whānau?

Ko tētahi o ngā whakahau matua, kia mārama te reo o te pūrongo. He maha ngā kura e uiui kē ana i ngā mātua me ngā whānau mō te reo e pai ana ki a rātou hei reo pūrongo. Mā ngā poari, ngā tumuaki me ngā pouako, i runga i te whiriwhiri tahi ki ngā mātua me ngā whānau, e kōwhiri te reo mō roto i ngā pūrongo.

He aha ngā tautoko e horahia ana kia mārama ake ai ngā whānau ki ngā pūrongo ka tuhia?

Arā te whakahau e mea ana me tuhi pūrongo te kura ki ngā mātua o ia ākonga. He mea nui kia mārama ngā mātua katoa ki te āhua o te kauneke haere o tana tamaiti, tae atu ki ngā mea e taea ana e ia. Ko te tikanga, ka āta mahi tahi te kura me ngā pouako ki ngā mātua kia mārama pū ai rātou ki ngā kōrero o roto i ngā pūrongo. Hei tauira, mā te kōrerorero noa pea e mārama ake ai te pūrongo o te tamaiti, tae atu ki te mahere e mahi tahi ai ngā mātua me te pouako ki te āwhina i te tamaiti i roto i ngā mahi ako kei mua tonu i tōna aroaro.  He wāhi nui kei ngā taura ka whiria i waenga i te whānau, ngā tamariki me ngā pouako, e tautokona ai ngā mahi rapu mātauranga a te tamaiti. Kia maha tonu ngā huarahi e āta kōrerorero tahi ai te kura me tōna hapori. Ko tā Te Tāhuhu e akiaki nei, kia whiriwhiri tahi ngā mātua, ngā whānau, ngā tumuaki me ngā pouako kia kitea ai te ara pūrongo e tino whaihua ana.

Ki runga


Footer: